<\/p>\n
Vieta, ko tauta apdz\u012bvo, ir viens no galvenajiem katras tautas identit\u0101tes elementiem. Vieta izpau\u017eas konkr\u0113t\u0101 fizisk\u0101 ainav\u0101 (lauki, me\u017ei, ezeri, upes, parki, m\u0101jas), bet galvenais \u2014 vietas izj\u016bt\u0101. \u0122eogr\u0101fisk\u0101 izj\u016bta saist\u012bta ne tikai ar savas dz\u012bves vietas vai ainavas paz\u012b\u0161anu, bet ar\u012b ar pasaules izzin\u0101\u0161anu. Viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem vietas izj\u016btas stiprin\u0101\u0161anas instrumentiem ir zin\u0101\u0161anu apguve par savu dz\u012bves vietu (apkaimi, ciemu, novadu, pils\u0113tu, valsti), t\u0101s vietu pasaul\u0113 un m\u016bsu saikni ar to. Gr\u0101matas autori cer, ka monogr\u0101fija \u201cLatvija. Zeme, daba, tauta, valsts\u201d sniegs jaunas zin\u0101\u0161anas par katra las\u012bt\u0101ja konkr\u0113to dz\u012bves vietu un par m\u016bsu Latviju kopum\u0101.<\/p>\n
Latvij\u0101 p\u0113c neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas daudzos zin\u0101tniskajos rakstos ir uzkr\u0101ta \u013coti bag\u0101t\u012bga inform\u0101cija par valsts dabu, iedz\u012bvot\u0101jiem un tautsaimniec\u012bbu. \u0160\u012b inform\u0101cija ne vienm\u0113r Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem ir pieejama, jo t\u0101 atrodama gan Latvij\u0101, gan citur pasaul\u0113 izdot\u0101s zin\u0101tniskaj\u0101s publik\u0101cij\u0101s. Diem\u017e\u0113l m\u016bsdien\u012bgu gr\u0101matu, monogr\u0101fiju, kas velt\u012btas Latvijas videi, \u0123eolo\u0123ijai un \u0123eogr\u0101fijai, nav! Par \u0161\u012bs gr\u0101matas idejas priek\u0161teci t\u0101s autori uzskata pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta 30. gados izdevniec\u012bb\u0101 \u201cValters un Rapa\u201d izdoto Paula Galenieka un Nikolaja Maltas redakcij\u0101 tr\u012bs s\u0113jumos sagatavoto monogr\u0101fisko darbu \u201cLatvijas zeme, daba, tauta\u201d (1936\u20131937). Monogr\u0101fijas redaktori ievad\u0101 raksta: \u201cSniegdami \u0161in\u012b darb\u0101 l\u012bdz \u0161im sakr\u0101t\u0101s atzi\u0146as un datus par m\u016bsu zemi, dabu un tautu, m\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m raksturot m\u016bsu dzimteni \u0161odien, tagadnes uzskatu apgaismojum\u0101, t\u0101 darot pla\u0161\u0101k\u0101m aprind\u0101m pieejamu visu to datu un atzi\u0146u materi\u0101lu, kas l\u012bdz \u0161im iekr\u0101ts zin\u0101tniskos kabinetos un p\u0113t\u012b\u0161anas laboratorij\u0101s.\u201d Ar\u012b monogr\u0101fijas \u201cLatvija. Zeme, daba, tauta, valsts\u201d auto\u00adri, gatavojot gr\u0101matu, v\u0113las uzsv\u0113rt \u0161o noz\u012bm\u012bgo uzdevumu. Sevi\u0161\u0137i noz\u012bm\u012bgi sabiedr\u012bbai \u0161ie p\u0113t\u012bjumu rezult\u0101ti ir laik\u0101, kad valsts ir atguvusi neatkar\u012bbu un k\u013c\u016bd\u0101m piln\u0101 ce\u013c\u0101 mekl\u0113 pareizo virzienu att\u012bst\u012bbai. \u0160is ir laiks, kad nepiecie\u0161ams paskat\u012bties uz pieejamiem vides resursiem un sabiedr\u012bbu k\u0101 att\u012bst\u012bbas virz\u012bt\u0101ju un to savstarp\u0113jo mijiedarb\u012bbu.<\/p>\n
Monogr\u0101fija \u201cLatvija. Zeme, daba, tauta, valsts\u201d ir aktu\u0101la ar\u012b saist\u012bb\u0101 ar visp\u0101r\u0113jiem globaliz\u0101cijas procesiem, kuru ietekm\u0113 \u012bpa\u0161i b\u016btisks k\u013c\u016bst jaut\u0101jums par nacion\u0101lo identit\u0101ti. T\u0101, no vienas puses, ir saist\u012bta ar indiv\u012bda pieder\u012bbas izj\u016btu nacion\u0101lai vai valstiskai kopienai, bet, no otras puses, t\u0101 ir saist\u012bta ar veidu, k\u0101 valsts k\u0101 kopiena sevi identific\u0113. Svar\u012bga nacion\u0101l\u0101s identit\u0101tes dimensija bez kop\u012bg\u0101s atmi\u0146as un v\u0113stures izpratnes, kult\u016bras v\u0113rt\u012bb\u0101m, vienojo\u0161\u0101m idej\u0101m un ide\u0101liem ir ar\u012b vienota izpratne par vidi un tautu. P\u0113t\u012bjumi pasaul\u0113 r\u0101da, ka nacion\u0101l\u0101s identit\u0101tes j\u0113dziens past\u0101v\u012bgi att\u012bst\u0101s un main\u0101s, jo katra paaudze to defin\u0113 saska\u0146\u0101 ar sav\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m un past\u0101vo\u0161o sociokult\u016brpolitisko situ\u0101ciju. Tas nov\u0113rojams ar\u012b Latvij\u0101 p\u0113c neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas. Piem\u0113ram, 20. gs. beig\u0101s Latvija sevi identific\u0113ja k\u0101 tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, bet 21. gs. s\u0101kum\u0101 \u2014 k\u0101 pasaules \u201cza\u013c\u0101ko\u201d valsti. Monogr\u0101fijas m\u0113r\u0137is ir par\u0101d\u012bt \u2014 lai gan Latvijas teritorija nav liela un iedz\u012bvot\u0101ju ir maz\u0101k par diviem miljoniem, t\u0101 ir \u013coti daudzveid\u012bga un \u0161\u012b daudzveid\u012bba ir ar\u012b valsts liel\u0101k\u0101 bag\u0101t\u012bba. Katru valsts re\u0123ionu un vietu m\u0113s varam asoci\u0113t ar noteiktu cilv\u0113ku kopumu, at\u0161\u0137ir\u012bgiem dabas un vides apst\u0101k\u013ciem. M\u016bsu kop\u0113jais uzdevums ir atrast Latvijas tautu vienojo\u0161os elementus un izmantot daudzveid\u012bbu att\u012bst\u012bbai. Monogr\u0101fijas autori cer, ka visaptvero\u0161a Latvijas iepaz\u012b\u0161ana, lasot \u0161o gr\u0101matu, dos jaunas idejas katras vietas un kopum\u0101 visas valsts att\u012bst\u012bbai.<\/p>\n
Latvijas ainava ir veidojusies ilgsto\u0161\u0101 laika posm\u0101 cilv\u0113ka un dabas mijiedarb\u012bbas rezult\u0101t\u0101. Dabas daudzveid\u012bba, k\u0101 ar\u012b dabas un cilv\u0113ka mijiedarb\u012bbas noz\u012bm\u012bba ir uzsv\u0113rta ar\u012b v\u0113sturiskaj\u0101s monogr\u0101fij\u0101s par Latviju, kuras akcent\u0113 to k\u0101 Latvijas iez\u012bmi. Latvij\u0101 vec\u0101k\u0101 gr\u0101mata, kur\u0101 pirmo reizi apkopotas skopas zi\u0146as par m\u016bsu teritorijas zemi un dabu, ir izcil\u0101 zviedru dabaszin\u0101tnieka bot\u0101ni\u0137a K\u0101rla Linneja skolnieka J\u0101koba Benjamina Fi\u0161era darbs \u201cVersuch einer Naturgeschichte von Livland\u201d (parasti tulko k\u0101 \u201cVidzemes dabas st\u0101sti\u201d), kas izn\u0101ca 1778. gad\u0101 Leipcig\u0101. \u0160aj\u0101 gr\u0101mat\u0101 385 lappus\u0113s ir aprakst\u012bta Livonija (tan\u012b skait\u0101 da\u013ca pa\u0161reiz\u0113j\u0101s Latvijas teritorijas), t\u0101s reljefa virsma, miner\u0101li, klimats, augu un dz\u012bvnieku valsts. Pats autors atz\u012bst, kas zi\u0146as par Livoniju ir \u013coti tr\u016bc\u012bgas. Darb\u0101 izmantotie dati un zin\u0101tnisk\u0101s atzi\u0146as bie\u017ei bija nepareizas un atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos sniedza mald\u012bgu priek\u0161statu par teritoriju (piem., augst\u0101kais kalns Livonij\u0101 \u2014 C\u0113su kalns) un ar\u012b par dabas likumsakar\u012bb\u0101m un procesiem. Tom\u0113r \u0161\u012b gr\u0101mata sniedza zin\u0101mu ieskatu t\u0101 laika dab\u0101 un cilv\u0113ku dz\u012bves apst\u0101k\u013cos (Vidzem\u0113 dz\u012bvoju\u0161i l\u0101\u010di, bet aitkop\u012bbai lielus zaud\u0113jumus rad\u012bju\u0161i vilku bari). 1784. gad\u0101 izn\u0101ca gr\u0101matas \u201cVidzemes dabas st\u0101sti\u201d papildin\u0101jums, un \u0161aj\u0101 izdevum\u0101 ir ietverts v\u0113l viena K. Linneja skolnieka \u2014 Johana J\u0101koba Ferbera darbs \u201cEinige Anmerkungen zur physischen Erd\u00adbeschreibung von Kurland\u201d (\u201cDa\u017eas piez\u012bmes pie Kurzemes fizisk\u0101 zemes apraksta\u201d), jo \u0161is zviedru izcelsmes zin\u0101tnieks bija profesors P\u0113tera akad\u0113mij\u0101 Jelgav\u0101 un bie\u017ei dev\u0101s eksped\u012bcij\u0101s ne tikai pa Jelgavas apk\u0101rtni, bet ar\u012b t\u0101l\u0101k.<\/p>\n
Tikai p\u0113c 133 gadiem, 1911. gad\u0101, R\u012bg\u0101 izn\u0101ca jauns izdevums par Baltijas valstu teritoriju un dabu \u2014 K\u0101r\u013ca Reinholda Kupfera \u201cBaltische Landeskunde\u201d (\u201cBaltijas zemes apraksts\u201d), kur\u0101 vi\u0146\u0161, balstoties uz saviem un citu p\u0113t\u012bjumu rezult\u0101tiem, apraksta Latvijas teritorijas \u0123eolo\u0123iju, augsnes un ve\u0123et\u0101ciju. Gr\u0101matas pielikum\u0101 ir pievienots ar\u012b neliels kar\u0161u atlants ar se\u0161\u0101m kart\u0113m, starp t\u0101m v\u0113rt\u012bg\u0101k\u0101 ir autora sast\u0101d\u012bt\u0101 ve\u0123et\u0101cijas karte.<\/p>\n
1918. gad\u0101 nodibinoties Latvijas valstij, viens no pirmajiem uzdevumiem, lai nodro\u0161in\u0101tu valsts instit\u016bcijas ar visaptvero\u0161u inform\u0101ciju un r\u016bp\u0113tos ar\u012b par izgl\u012bt\u012bbas kvalit\u0101ti, bija apkopot jaun\u0101kos datus par valsts teritoriju, dabu un tautu. T\u0101 tapa Mar\u0123era Skujenieka \u201cLatvija \u2014 zeme un iedz\u012bvot\u0101ji\u201d (1921). \u0160is darbs, kas balst\u012bts uz Latvij\u0101 veiktiem p\u0113t\u012bjumiem un statistisko inform\u0101ciju, piedz\u012bvoja tr\u012bs izdevumus. Latvijas neatkar\u012bbas gados, 1936.\u20131937. gad\u0101, k\u0101 jau iepriek\u0161 tika piemin\u0113ts, izn\u0101ca redak\u00adtoru P. Galenieka un N. Maltas sast\u0101d\u012bt\u0101 monogr\u0101fija \u201cLatvijas zeme, daba un tauta\u201d tr\u012bs s\u0113jumos, kur tika sniegtas t\u0101 laika jaun\u0101k\u0101s zin\u0101tnisk\u0101s atzi\u0146as par Latviju.<\/p>\n
P\u0113c Latvijas neatkar\u012bbas zaud\u0113\u0161anas J\u0101nis Rutkis Zviedrij\u0101 1960. gad\u0101 sarakst\u012bja un apg\u0101d\u0101 \u201cZemgale\u201d izdeva gr\u0101matu \u201cLatvijas \u0123eogr\u0101fija\u201d, kur\u0101 aprakst\u012bta Latvijas daba, iedz\u012bvot\u0101ji un saimniec\u012bba. Lai gan p\u0101rsvar\u0101 tika izmantota inform\u0101cija par Latvijas br\u012bvvalsts laiku (pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta 30. gadiem), t\u0101 k\u013cuva par noz\u012bm\u012bg\u0101ko zin\u0101tnisko uzzi\u0146u avotu trimdas latvie\u0161iem par Latviju. T\u0101 k\u0101 \u0161is darbs Latvij\u0101 padomju gados nebija pieejams, p\u0113c neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas to ar \u013coti lielu interesi las\u012bja ar\u012b te.<\/p>\n
Padomju period\u0101 Latvijas zin\u0101tnieki sagatavoja un izdeva monogr\u0101fiju \u201cLatvijas PSR \u0123eogr\u0101fija\u201d (1971, izdevniec\u012bba \u201cZin\u0101tne\u201d), kur\u0101, balstoties uz t\u0101 laika ideolo\u0123iskaj\u0101m pras\u012bb\u0101m, apskat\u012bti Latvijas dabas apst\u0101k\u013ci, iedz\u012bvot\u0101ji un saimniec\u012bba. 1975. gad\u0101 klaj\u0101 n\u0101ca \u0161\u012bs monogr\u0101fijas otrais papildin\u0101tais izdevums. M\u016bsdien\u0101s, lasot \u0161o gr\u0101matu, ir j\u0101nodala t\u0101 laika ideolo\u0123isk\u0101s pras\u012bbas no zin\u0101tniskajiem faktiem.<\/p>\n
Katrs no min\u0113tajiem darbiem sniedza sabiedr\u012bbai inform\u0101ciju par sava laika zin\u0101tnes att\u012bst\u012bbu un cilv\u0113ku zin\u0101\u0161an\u0101m par Latvijas dabu un sabiedr\u012bbu. Kop\u0161 p\u0113d\u0113jiem izdevumiem par m\u016bsu zemes \u0123eogr\u0101fiju, dabu, tautu ir b\u016btiski main\u012bjusies pieeja, ar k\u0101du tiek p\u0113t\u012bta cilv\u0113ku dz\u012bves vide. M\u016bsdien\u0101s katra par\u0101d\u012bba un objekts vairs netiek p\u0113t\u012bts atsevi\u0161\u0137i, izol\u0113ti, bet tiek m\u0113\u0123in\u0101ts izprast un aprakst\u012bt kopsakar\u012bbas, integr\u0113jot vair\u0101kas zin\u0101t\u0146u nozares un taj\u0101s izmantot\u0101s metodes. Tagad, p\u0113c vair\u0101k nek\u0101 40 gadiem, kop\u0161 izn\u0101kusi p\u0113d\u0113j\u0101 monogr\u0101fija par Latviju, \u0123eogr\u0101fi, \u0123eologi, vides speci\u0101listi, biologi un soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u p\u0101rst\u0101vji ir sagatavoju\u0161i monogr\u0101fiju \u201cLatvija. Zeme, daba, tauta, valsts\u201d, kur\u0101 apkopota jaun\u0101k\u0101 zin\u0101tnisk\u0101 inform\u0101cija par Latvijas teritoriju, \u0123eolo\u0123iju, klimatu, \u016bde\u0146iem, augsni un biotu, iedz\u012b\u00advot\u0101jiem, saimniec\u012bbu, teritorijas att\u012bst\u012bbu, ainav\u0101m, dabas daudzveid\u012bbu un kult\u016brv\u0113sturisko mantojumu un t\u0101 aizsardz\u012bbu, k\u0101 ar\u012b par priek\u0161noteikumiem Latvijas ilgtsp\u0113j\u012bgai att\u012bst\u012bbai. Monogr\u0101fijas autori cer, ka gr\u0101mata \u201cLatvija. Zeme, daba, tauta, valsts\u201d b\u016bs noz\u012bm\u012bga d\u0101vana Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem valsts 100 gadu jubilej\u0101, jo t\u0101 sniedz pa\u0161u aktu\u0101l\u0101ko zin\u0101tnisko inform\u0101ciju par Latviju un t\u0101s m\u0113r\u0137is ir sekm\u0113t Latvijas izaugsmi, tautas un valsts potenci\u0101la atseg\u0161anu, veidot izpratni par to, kas m\u0113s esam un kurp virz\u0101mies. Monogr\u0101fija par\u0101da m\u016bsu v\u0113rt\u012bbas un sasniegumus, att\u012bst\u012bbas resursus, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113jamos risin\u0101jumus dabas un kult\u016brv\u0113sturisko v\u0113rt\u012bbu saglab\u0101\u0161anai un ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n
Zin\u0101tniskie redaktori Vieta, ko tauta apdz\u012bvo, ir viens no galvenajiem katras tautas identit\u0101tes elementiem. Vieta izpau\u017eas konkr\u0113t\u0101 fizisk\u0101 ainav\u0101 (lauki, me\u017ei, ezeri, upes, parki, m\u0101jas), bet galvenais \u2014 vietas izj\u016bt\u0101. \u0122eogr\u0101fisk\u0101 izj\u016bta saist\u012bta ne tikai ar savas dz\u012bves vietas vai ainavas paz\u012b\u0161anu, bet ar\u012b ar pasaules izzin\u0101\u0161anu. Viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem vietas izj\u016btas stiprin\u0101\u0161anas instrumentiem ir zin\u0101\u0161anu Read more about Ievads<\/span>[…]<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/193"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=193"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/193\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":323,"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/193\/revisions\/323"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zemedabatauta.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=193"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nprofesors Dr.\u00a0geogr.<\/em> O\u013c\u0123erts Nikodemus,
\nprofesors Dr.\u00a0habil.\u00a0chem.<\/em> M\u0101ris K\u013cavi\u0146\u0161<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"